Svētrunas

Dieva sirds pukst par bāreņiem, un Viņš aicina arī draudzi rūpēties par visvājākajiem. Raksti atklāj, ka rūpes par bāreņiem ir ticības auglis un praktiska Kristus mīlestības izpausme.

Mēs bieži vēlamies dzīvot viegli, taču Jēzus aicina mūs ņemt savu krustu un sekot Viņam. Tas nenozīmē vienkārši pieņemt grūtības vai ciešanas, kas dzīvē gadās, bet apzināti izvēlēties darīt to, kas ir grūti, sāpīgi un prasa upuri, tāpēc ka paklausām Kristum.

Dievs tam, kurš atstāts novārtā un lielās bēdās, dāvā jaunu identitāti.

Bez Svētā Gara kristietis dzīvo kā bārenis – nespēj patiesi mīlēt un paklausīt. Jēzus neatstāj mūs vienus, bet dod Aizstāvi, kas dod spēku pildīt baušļus un mīlēt tuvāko, īpaši bāreņus, atspoguļojot Dieva sirdi.

Adopcija ir Dievam mīļa un caurvij visu Bībeli: no Mozus un Samuēla līdz Esterei, Jāzepam un Jēzum. Dievs lieto pieņemtos bērnus Savā pestīšanas plānā un aicina draudzi uzņemties atbildību gan fiziskā, gan garīgā adopcijā.