Neredzamie zaudējumi

Atbalsta centra „Tilts” un Latvijas Kristīgās alianses bāreņiem rīkotā sarunu cikla „Sirds sarunas” jaunākajā epizodē raidījuma vadītāja Dace Rence uz sarunu aicinājusi zvērinātu advokāti, kapelāni un sērošanas atbalsta speciālisti Inesi Stankeviču.

No tiesas zāles līdz kapelāna un sēru atbalsta kalpošanai

Inese Stankeviča vairāk nekā 20 gadus strādā par zvērinātu advokāti, specializējoties ģimenes tiesību jomā. Ikdienā risinot šķiršanās lietas un aizgādnības jautājumus, viņa secinājusi, ka ikviens juridiskais stāsts faktiski nes līdzi kādu zaudējumu.

Meklējot veidus, kā kļūt par labāku ceļabiedru cilvēkiem viņu krīzes brīžos, Inese apguva kapelāna profesiju Latvijas Profesionālo kapelānu asociācijā, kā arī gadu mācījās sērošanas atbalstu Minhenē, Vācijā. Šobrīd Inese praktizē kā kapelāne Limbažu slimnīcā, aktīvi darbojas Rīgas Lutera draudzē un iesaistās kustībā „Dzīve un sēras”.

„Advokāta profesijā es ļoti daudz uzklausu cilvēku stāstus. Tie ir stāsti par ģimenēm uz sabrukuma robežas, un katrs no šiem stāstiem nes līdzi zaudējumu. Šīs papildu zināšanas man palīdz būt redzīgākai un empātiskākai.” — Inese Stankeviča

Kas patiesībā ir zaudējums un kas ir „neredzamie sērotāji”?

Sabiedrībā bieži pastāv uzskats, ka zaudējums ir tikai tuva cilvēka nāve. Taču sarunā tiek uzsvērts, ka zaudējuma pieredze ir daudz plašāka:

• Dažādās zaudējuma sejas: Tā var būt attiecību šķiršanās, darba vai veselības zaudējums, diagnozes uzzināšana vai pat dzīvesfāzes maiņa (piemēram, bērna ienākšana ģimenē, kas maina ierasto ikdienu un kārtību).
• Neredzamie sērotāji: Pie katra zaudējuma līdzās vistiešāk skartajiem cilvēkiem bieži vien paliek nepamanīti citi sērotāji — brāļi, māsas, vecmāmiņas, vectētiņi, klasesbiedri vai draugi.
• Zaudējumi audžuģimenēs un adopcijā: Bērna atgriešanās bioloģiskajā ģimenē vai bērna ienākšana uzņemošajā ģimenē nes līdzi spēcīgu emociju gammu un zaudējuma sajūtu, kurai ir svarīgi iedot vietu un laiku.
• Sēras bērnu acīm: Bērnus nevajadzētu norobežot no ģimenes grūtajiem notikumiem. Vecumam atbilstošā veidā pasniegta patiesība palīdz bērnam nebūt vientuļam un neuzņemties nepamatotu vainas sajūtu.

Kā atbalstīt sevi un līdzcilvēkus sēru laikā?

Sarunas laikā Inese dalās ar vērtīgām atziņām par to, kā rīkoties, kad paši vai mūsu tuvākie iet cauri tumšam periodam:

1. Atzīstiet zaudējumu un nepalieciet vieni: Svarīgākais solis ir uzticēt savu sāpi kādam citam — draugam, speciālistam vai atbalsta grupai. Saruna un uzklausīšana ir pirmais solis atveseļošanās ceļā.
2. Kā palīdzēt tam, kurš sēro:
   • Atturieties no klišeju frāzēm kā „viss būs labi” vai „tev jāturas”.
   • Piedāvājiet konkrētu, praktisku palīdzību: uzvāriet zupu, aizvediet bērnus uz skolu vai palīdzējiet ikdienas darbos, jo pirmajā akūtajā fāzē cilvēkam tam var neatlikt spēka.
   • Esiet pacietīgi un ļaujiet sērojošajam izstāstīt savu stāstu tik reizes, cik viņam nepieciešams.
3. Pieminiet un atcerieties: Arī pēc daudziem gadiem nebūtu jābaidās pieminēt aizgājēju vai pieminēt svarīgas gadadienas, jo tas apliecina, ka pieredzētais ir bijis svarīgs un nav aizmirsts.

Kustība „Dzīve un sēras”

Torņkalna fonda un Rīgas Lutera draudzes ietvaros izveidota iniciatīva un kustība „Dzīve un sēras”. Tās simbols ir bāka, kas palīdz atrast ceļu tumsā. Kustība piedāvā:

• Individuālās konsultācijas un sērošanas atbalsta speciālistu palīdzību;
• Atbalsta grupas vecākiem, kas zaudējuši bērnu (tostarp zvaigžņu bērnus vai bērnus slimībā/pašnāvībā);
• Sērojošo vīru apli un jauniešu grupas;
• Sēru kafejnīcas un citus atbalsta pasākumus.

Vairāk par atbalsta iespējām un pieteikšanos grupām uzziniet mājaslapā: www.dziveunseras.lv.