Svētruna | 5. Mozus 24:17-22 | Ģirts Ašnevics

Dažkārt es jūtos kā tāda ļaunā pamāte no pasaku grāmatām. Un ne jau tāpēc, ka ko sliktu darītu, bet tāpēc, ka jūtu savu sirdi. Kad veros audžumeitas uzticības pilnajās acīs, es jūtos kā nodevēja.

Sirds Saruna ar Kārli Kārkliņu par ceļu, ko izvēlēties, par to, kā katrs var atsaukties aicinājumam palīdzēt bāreņiem, par personīgo pieredzi un motivāciju un arī par dusmām, aiz kurām patiesībā slēpās dziļas skumjas par šķiršanos.

Dievs šo savu jauno sabiedrību – draudzi, veido tā, lai neviens nebūtu palicis bez ģimenes, pat tad, ja būtu zaudējis vecāku aprūpi.

Svešinieki, bāreņi, atraitnes – tās ir trīs cilvēku grupas, kas Dievam ir īpaši svarīgas.

“Sirds saruna” ar skolotāju, “Tilta” apmācību treneri un Latvijas bērnu atbalsta fonda sociālās rehabilitācijas pakalpojuma “Ceļš pie sevis” ģimenes atbalsta personu Līgu Veitneri.