Pielāgots raksts
Šis raksts ir pielāgots Latvijas izglītības sistēmas specifikai, atsaucoties uz Margo Sanderlandas (Margot Sunderland) 2019. gada 14. februāra oriģinālo publikāciju –“The key components for a mentally healthy school” ar ‘Independent Education Today’ atļauju.
Droša un veselīga mācību vide
Drošai un veselīgai mācību videi nepieciešamos elementus nosaka skolas iekšējās kārtības noteikumi. Domājot par tādu vidi, pirmais, kas nāk prātā, ir fiziskā veselība un drošība. Tomēr tikpat svarīga ir arī garīgā, psiholoģiskā un emocionālā veselība, kas ir nepieciešama, lai nodrošinātu veselīgu vidi gan bērnu, gan skolotāju prātiem un smadzenēm. Vai mūsu skolas iekšējās kārtības noteikumi ievieš nepieciešamos elementus, kas balstīti uz neirozinātnes atklājumiem, lai veicinātu garīgo veselību? Latvijas skolu iekšējās kārtības noteikumu dokumentos ir tādas frāzes, kā:
“Skolēnu tiesības: … būt uzklausītam; … atrasties drošos apstākļos un sociālā vidē; … būt aizsargātam no fiziskas, psiholoģiskas, seksuālas ekspluatācijas, kas jebkādā veidā var kaitēt skolēnam.”
Kā veidot vidi, kur bērns patiešām jūtas uzklausīts, drošs un aizsargāts? Neirozinātniskie pētījumi sniedz daudz uz pierādījumiem balstītu atbilžu par pieaugušo un bērnu attiecībām – gan par attiecībām, kas izraisa psiholoģiskas problēmas, gan par attiecībām, kas dziedina. Vispirms ir jāsaprot, kā emocionālā vai psiholoģiskā trauma ietekmē bērna attīstību.
Bērnībā gūtās nelabvēlīgās pieredzes pētījums
Sāpīga dzīves pieredze, jo īpaši tāda, kas ietver dažādas traumas, un, kurā bērnam nav bijis neviena, kas palīdzētu izprast notikušo (šāda pieaugušā palīdzība ir viens no “aizsargājošiem faktoriem”), bieži ir cēlonis garīgās veselības problēmām. To apstiprina viens no lielākajiem mūsdienu sabiedrības veselības pētījumiem “Bērnībā gūtās nelabvēlīgās pieredzes pētījums” (The Adverse Childhood Experiences (ACE) study1), kas analizēja 17 000 cilvēku dzīves pieredzes.
Pētījumā tika konstatēts, ka nelabvēlīga bērnības pieredze ir galvenais Rietumu pasaules garīgo un fizisko slimību noteicošais faktors. Nelabvēlīga bērnības pieredze ietver tādas lietas, kā vecāku šķiršanos, smagu zaudējumu, vardarbību ģimenē, vecāku garīgās veselības traucējumus un alkohola vai narkotiku atkarības. Jo vairāk nelabvēlīgās pieredzes bērni piedzīvo (bez “aizsargājošiem faktoriem”), jo neaizsargātāki viņi ir pret garīgās veselības problēmām. Turklāt nelabvēlīgā bērnības pieredze izraisa tā saucamo toksisko stresu, kas negatīvi ietekmē smadzeņu attīstību, imūnsistēmu un endokrīno sistēmu.
Garīgi veselīgas skolas var veikt dažādas darbības, lai mazinātu toksisko stresu un nepieļautu, ka bērnu nelabvēlīgā bērnības pieredze tālāk attīstās garīgās un fiziskās veselības traucējumos.
Te ir astoņi ieteikumi ar ko sākt:
1. Ieviest garīgi veselīgu kultūru visā skolā
Sekojošie ‘aizsārgājošie faktori’ bērniem un pusaudžiem ir balstīti uz pierādījumiem. Tos ir būtiski ieviest visā skolā, atbilstoši apmācot visu personālu (Latvijā organizācija “PLECS” piedāvā maksas apmācību pedagogiem “Audzināšanas lietpratība pedagoģiskajā darbā ar skolēniem, īstenojot uzticībā balstītu sadarbības attiecību veidošanu skolas un pirmsskolas vidē”. Vairāk par to var lasīt šeit.):
- Sajūta, ka kāds uzklausa
- Sajūta, ka kāds saprot
- Saruna par mentālo/garīgo stāvokli ar empātisku pieaugušo
- Atbalsts bērniem un pusaudžiem, lai viņi spētu pareizi nosaukt savas sajūtas
- Emociju atbalsts (pieņemot un apstiprinot sajūtas, kas slēpjas aiz bērna uzvedības, lai cik izaicinoša tā būtu)
- Psiholoģiskā izglītība (sniedzot bērniem un vecākiem faktus par garīgās veselības simptomu cēloņiem, par diagnozēm un veiksmīgām intervencēm)
2. Ieviest attiecību politiku visā skolas personālā
Grāmatas “Kad pieaugušie mainās, mainās viss” autors Pauls Diks iesaka attiecību politikas veidošanu. Tādai politikai vajadzētu ietvert visu skolas darbinieku apmācību par bērna dusmīgas, apdraudētas uzvedības fizioloģiju un neiroķīmiju, kā arī par mierīgas, piesaisti veidojošas uzvedības fizioloģiju. Ja mēs pastāvīgi esam atvērti un darbojamies ar bērnu sirsnīgā un cieņpilnā veidā, tiek aktivizēta fizioloģiskā sociālās piesaistes sistēma un prosociālas neiroķīmiskās sistēmas, jo īpaši opioīdi un oksitocīns. Tās ir pretagresijas un prettrauksmes ķīmiskās vielas.
Tieši tāpēc sasveicināšanas intervencēm ir tik liela nozīme. Šādās intervencēs skolotājs vai pat skolas direktors, stāvot pie skolas vai klases durvīm, silti un atvērti sasveicinās ar katru bērnu, saucot viņu vārdā. Šī intervence ne tikai nomierina bērnus un palīdz viņiem iekārtoties un sagatavoties mācībām, bet arī dramatiski uzlabo skolas apmeklējuma statistiku. Kāda skola atklāja, ka dienas beigās pirms iekāpšanas autobusā, atvadoties no katra bērna, saucot viņu vārdā, braucieni mājup bija krietni mierīgāki nekā iepriekš.
3. Ieviest intervences, kas maina skolēnu toksisko stresa līmeni uz panesamo līmeni
Daudzi bērni ierodas skolā tādā emocionālā stāvoklī, kas neveicina mācīšanos. Ir daudz neirozinātnes pētījumos balstītu intervenču, kas ir izstrādātas, lai bērnu stresa līmeni mainītu no toksiska līdz panesamam. Tādas intervences vislabāk var īstenot dienas sākumā, un tās ietver:
- Ritmika un ķermeņa perkusija.Daudzi bērni jau zina dažādus populārus ritmus, kurus var ‘bungot’ ar ķermeņa daļām. Šis video ir lielisks piemērs, kā tāda bungošana veicina savaldību, sadarbību un koncentrēšanos. Vairāk ritmikas un perkusijas aktivitāšu var atrast šeit:
- Vingrinājumi. Kādā Anglijas skolā, kurai bija atteikta akreditācija, jaunā direktore ieviesa 10 minūtes tai či kustības katru rītu ar mērķi nomierināt un sagatavot bērnu smadzenes mācībām. Viņa teica, ka pirmajās stundās pēc ciguna nodarbības, bērni bija mierīgi un pilnīgi fokusēti uz mācību vielu. Skola ātri uzlabojās un tika akreditēta (vairāk par šo skolu var lasīt angļu valodā šeit).
- Apzinātība.Skatīties www.klusumaskola.lv.
- Sensorā rotaļa.Kad es apciemoju bēgļu skolu Jordānijā, kur visi bērni bija pieredzējuši kara šausmas, es redzēju, kā skolotāji bija izveidojuši īpašas zonas, kur bērni varēja iesaistīties nomierinošās aktivitātēs, piem. makaronu vai pupiņu šķirošana, papīra plēšana, plastilīns, stikla bumbiņas, smiltis, ūdens, brīva zīmēšana utml.
- Laiks ārpus telpām
It sevišķi pandēmijas laikā, svaigs gaiss ir nepieciešams gan fiziskajai, gan garīgajai veselībai.
Visas šīs intervences atbalsta mācīšanos un aizsargā pret toksiskā stresa izraisītām fiziskām un garīgām slimībām.
4. Disciplīna, kas aktīvi māca sociālās prasmes
Pētījumi atklāj, ka sodīšana, piemēram, izolācija un kaunināšana, kaitē skolēnu garīgajai un fiziskajai veselībai. Turpretī sarunas, kas atjauno attiecības, ir atzītas par ļoti efektīvām problēmu mazināšanā, pro-sociālu iemaņu attīstīšanā un spējā pārvaldīt stresu tālākajā dzīvē. Šādas sarunas arī samazina iespējamību, ka skolēns varētu tikt izslēgts no skolas.
5. Skolas personāla apmācība, lai darbinieki kļūtu par emocionāli pieejamiem pieaugušajiem jeb uzticības personām neaizsargātajiem bērniem
Ja bērnam katru dienu ir viegli sasniedzams vismaz viens emocionāli pieejamais pieaugušais, ja viņš zin, kad un, kur var iet pie šī cilvēka, tas ļoti būtiski samazina skolēna toksikā stresa līmeni. Ja neizveidojas pozitīvas attiecības ar atvēlēto pieaugušo, vajadzētu atrast kādu citu.
Skolas personālam jābūt apmācītam savu ekspektāciju un prakses pielāgošānā attiecībā uz neaizsargātajiem bērniem, lai tās atbilstu bērnu attīstības līmeņa spējām un viņu traumātiskā stresa un zaudējuma pieredzei. Tas ietvertu neaizsargāto bērnu izņemšanu no situācijām, kuras viņi nespēj panest, darot to ar laipnu un nenosodošu attieksmi. Piemēram, skolotāji varētu veidot ‘miera un laimes’ vietu bērniem, kuri traumatiskās dzīves pieredzes dēļ starpbrīžos bieži uzvedas agresīvi.
Skolas personālam ir nepieciešama apmācība, lai efektīvi iesaistītos reflektējošās sarunās, kas palīdz neaizsargātiem bērniem risināt “nesakarīgus stāstījumus” par savu dzīvi un negatīvām pašatsaucēm (piemēram, “manas mātes depresija ir mana vaina”).
Emocionāli pieejamiem pieaugušajiem ir jāpalīdz skolēniem izrunāties un izprast sāpīgos dzīves notikumus mirklī, kad bērni ir atvērti par to runāt, sniedzot viņiem empātisku, līdzjūtīgu atbildi. Ja bērnam ar traumatisko pieredzi tiek nodrošinātas šādas empātiskās sarunas, viņā notiek pāreja no sāpīgas dzīves pieredzes izpaušanās uzvedībā uz to, ka viņš spēj reflektēt par savu pieredzi.
Ja mēs vienmēr esam atvērti un sazināmies ar bērnu siltā un cieņpilnā veidā, tiek aktivizēta fizioloģiskā sociālās saiknes sistēma un pro-sociālās neiroķīmiskās sistēmas.
Kā jau pieminēts, Latvijā organizācija “PLECS” piedāvā šādu apmācību. Vairāk par to var lasīt šeit.
6. Koncentrēties uz personāla, kā arī skolēnu labklājību
Skolas vadībai vajadzētu:
- Rūpēties par personālu, lai novērstu izdegšanu, ilgstošu darba nespēju slimības dēļ, vai aiziešanu no profesijas stresa izraisīto slimību dēļ.
- Apzināties darbinieku augsto stresa stāvokli un nodrošināt viņiem pietiekamu emocionālo atbalstu un iespēju regulēt savas emocijas. Ja iespējams, nodrošināt skolotājiem ērtu telpu, kur viņi var atpūsties pie nomierinošas mūzikas, skaistiem augiem, jaukām smaržām, garšīgām tējām un siltām segām (stundu sarakstā atvēlot tam laiku) . . . Nepietiek ar ātru sarunu skolas gaitenī pirms nākmās stundas, lai mazinātu toksisko stresa līmeni un aktivizētu optimālo oksitocīna līmeni smadzenēs.
- Krīzes brīžos nodrošināt empātisko atbalstu, nevis tikai dot padomus. Skolas personālam ir nepieciešama iespēja konfidenciāli runāt par savām izjūtām un ar darbu saistītā stresa izraisītājiem. Atvēlēt laiku stundu grafikā, kad skolotāji varētu runāt ar skolas psihologu vai dalīties strukturētā, vadītā grupā par savām sajūtām.
7. Veidot politiku, kas samazina kontroldarbu, ieskaišu un eksāmenu stresu
Garīgi veselīgas skolas veicinās un novērtēs bērna attīstību visās jomās, ne tikai akadēmiskajā. Bērniem ir jāsaprot, ka gan viņu, gan citu pašvērtību nevar novērtēt tikai ar ieskaitēm un eksāmeniem.
8. Jāsāk no pašas augšas
Beigu beigās vissvarīgākais ir tas, ka, lai skolas kļūtu par garīgi veselīgām vietām gan skolotājiem, gan skolēniem, labklājības vērtība ir jāsāk no pašas augšas. Tas nozīme, ka Izglītības un Zinātnes ministrijai un pašvaldībām vajadzētu atrast līdzsvaru starp olimpiāžu, valsts pārbaužu un eksāmenu rezultātiem un emocionālo labklājību.
Akreditācijas normatīvo aktu pielikumos slēpjas dokumentā “Kompetences „Darbinieku motivēšana un attīstīšana” vērtējuma apraksti“. Ekspertu komisijai kompetences vērtēšanas procesā jāņem vērā:
“… psihoemocionālos darba apstākļus izglītības iestādē”. Teicams skolas direktors: “Uztver un analizē darbinieku noskaņojumu un motivācijas līmeni, rīkojas, lai to paaugstinātu vai uzturētu augstā līmenī. Preventīvi, regulāri un savlaicīgi iedarbojas uz profesionālās izdegšanas rašanās riskiem, radot iespēju un apstākļus novērst tos. Apzinās un īsteno savas iespējas iedvesmot un virzīt darbiniekus. Apzinās izglītības iestādes vides nozīmi personāla motivēšanā, veido un uztur ilgtermiņa stratēģiju personāla pozitīvu savstarpējo attiecību veidošanā”.
Veseli, laimīgi skolotāji ir katras skolas nozīmīgākais resurss. Izglītības politikai vajadzētu to atspoguļot ne tikai dažos teikumos kāda likuma pielikumā, bet investējot skolotāju labklājībā.
Dr. Margo Sanderlanda ir centra “Bērnu Garīgās Veselība” (Centre for Child Mental Health (CCMH)) izglītības un apmācības direktore, un līdz-direktore “Trauma Informed Schools UK“.
Tulkojums: Keitija Rota
Korektore: Linda Prindule
