Tulkojums: Unda Jurēvica
Tulkots no https://blog.innerdrive.co.uk/how-to-be-a-better-listener.
8 veidi, kā kļūt par labāku klausītāju
Ir liela atšķirība starp dzirdēšanu, ko kāds saka un patiesu ieklausīšanos. Bet kā mēs varam kļūt par labākiem klausītājiem? Laimīgā kārtā, nesens pētījums ir spējis izcelt šo tēmu gaismā, un tagad mēs zinām vienkāršus veidus, kā uzlabot klausīšanās prasmes . . .
1. Klausies uzmanīgi, tā vietā, lai vienkārši gaidītu kārtu atbildēt
Pirmais veids, kā pārliecināties, ka kļūsti par labāku klausītāju, ir pārliecināties, ka patiešām ieklausies, ko saka otrs cilvēks, tā vietā, lai sagaidītu pauzi, kurā iestarpināt to, kas pašam tobrīd notiek galvā. Ja cilvēks nepievērš uzmanību tam, ko otrs viņam saka, pastāv liela iespēja, ka viņš palaidīs garām svarīgu informāciju, tādā veidā arī iespēju uzzināt vai iemācīties ko jaunu.
Patiesa ieklausīšanās kādā ļauj veidot stiprākas attiecības un, patiesībā, noved pie tā, ka sarunbiedram izveidojas pozitīvāks iespaids par klausītāju, kā arī iespējām sadarboties.
2. Tev ir divas ausis un viena mute – izmanto tās tādās proporcijās
Pētījumi parāda, ka situācijas, kurās persona daudz runā vai arī vienmēr ir tā, kas ienes jaunas tēmas sarunā, var novest pie negatīvām asociācijām, piemēram, tikt uztvertam kā kontrolējošam vai dominējošam. Lai uzturētu efektīvu sarunu, roka jāpieliek visiem iesaistītajiem dalībniekiem. Līdzvērtīgi gan jāieklausās, gan jāizsver otra sakāmais.
3. Esi atvērts
Pētījumos uzrādās, ka skolēni kļūst par sliktiem klausītājiem brīdī, kad viņi sāk censties sarunās jaunuzņemto informāciju pielāgot jau iepriekš eksistējošām asociācijām, kas jau ir viņu galvās. Tas liek viņiem būt aprobežotiem un izdarīt pāragrus secinājumus.
Kāds noteikts pētījums norāda intervālu, kādā tas var parādīties. Skolēni tika ievesti birojā, kurā, viņuprāt, viņi gaidīja, kad notiks kāds eksperiments. Šie skolēni nezināja, ka šī telpa jau bija daļa no eksperimenta – kad viņi to pameta, viņiem tika uzdots atcerēties, kādi priekšmeti bija birojā. Pētnieki atklāja, ka skolēni spēja labāk atcerēties priekšmetus, kas parasti atrastos ofisā, bet dažos gadījumos nepatiesi atcerēties dažus birojam raksturīgus priekšmetus, kādi telpā pat nebija bijuši.
4. Koncentrējies uz to, kas tiek teikts, tā vietā, lai koncentrētos uz cilvēku, kas to saka
Diemžēl, cilvēkiem nereti ir aizspriedumi un tas var ietekmēt viņu skatījumu uz apkārtējiem. Līdz ko mēs kādu sākam uztvert kā “ienaidnieku”, ne “draugu”, pastāv augsta iespēja, ka mēs viņu teikto neuzklausīsim. Ir skaidri redzams, ka labāk ir koncentrēties uz informāciju nevis cilvēku, kas to pasniedz.
5. Izmanto optimisma principu
“Optimisma princips” nosaka, ka cilvēkiem vajadzētu citu teikto interpretēt vislabākajā gaismā. Mēs ne vienmēr zinām, kāda ir otra motivācija, tāpēc, visdrīzāk, būtu laba ideja to uztvert pēc iespējas pozitīvāk tā vietā, lai izdarītu pāragrus secinājumus.
6. Apstājies, lai apdomātos
Labākie klausītāji vienmēr ietur pauzi, lai apdomātos, pirms dot atbildi. Jauns pētījums apliecināja šo kā efektīvu metodi, jo tas ļāva dalībniekiem izteikties skaidrāk un dot interesantākas atbildes. Viena papildus sekunde, lai apkopotu domas, bieži vien var būt ļoti vērtīga.
7. Veido acu kontaktu
Viens no svarīgākajiem labu klausītāju faktoriem, kas nav verbāli, ir acu kontakts. Acu kontakts ir nepieciešams, jo tas ļauj cilvēkiem parādit to, ka viņi klausās un respektē to, kas otram ir sakāms. Vēl tas palielina iespēju sarunas laikā iegūto informāciju atcerēties. Kādā pētījumā, kurā orators no video skatījās uz studentiem, viņi atcerējās daudz vairāk no teiktā nekā tad, kad runātājs skatījās citā virzienā.
8. Uzdod jautājumus
Uzdot likumsakarīgus jautājumus ir laba klausītāja īpašība, kas parāda, ka cilvēks ir klausījies un apdomājis informāciju. Vēl jautājumu uzdošana palīdz novērst miskomunikāciju, ļaujot klausītājam pārbaudīt un izkristalizēt viņam neskaidru informāciju.
Kopsavilkums
Augošs pierādījumu kopums ir apstiprinājis dažādas tehnikas, ko cilvēki var izmantot, lai uzlabotu savas klausīšanās spējas. Piemēram, viņi var uzturēt acu kontaktu, pārliecināties, ka pirms atbildes tiek ieturēta pauze un saglabāt atvērtu prātu visas sarunas garumā.
Ja skolēniem izdodas uzlabot savas klausīšanās prasmes, pastāv augsta iespēja, ka viņiem nāksies piekrist Ernesta Hemingveja vārdiem: “Man patīk klausīties. Esmu ļoti daudz iemācījies uzmanīgi klausoties.”
