Blogs

Vai zināt to sajūtu pēc kopīga ģimenes ceļojuma? To sajūtu, ka pilna bagāža piekrāta ar atmiņām, ar satuvināšanos, ar viens otra tuvāku iepazīšanu? Audžuģimene ir vislielākais ceļojums, kādā mēs kopā ar bērniem esam bijuši.

Cik dīvaina bija diena, kurā zinājām – pienākušas atvadas. It kā viss kā parasti – brokastis, bērnu smiekli un kašķi, kopīga pastaiga. Tomēr mans skatiens nemitīgi atgriezās pie audžumeitas, vēl pēdējo reizi ar acīm noglāstot viņas matus un ar sirdi izkliedzot – viss būs labi. Es ticu, ka viss būs labi.

Dažkārt es jūtos kā tāda ļaunā pamāte no pasaku grāmatām. Un ne jau tāpēc, ka ko sliktu darītu, bet tāpēc, ka jūtu savu sirdi. Kad veros audžumeitas uzticības pilnajās acīs, es jūtos kā nodevēja.

Nevienam bērnam nebūtu jāklaiņo pa pasauli ar miskastes maisu pie sāniem. Ikkatrs bērns ir pelnījis, ka par viņu cīnās. Un varbūt tieši mēs un jūs esam tie, kuriem šī cīņa ir jāuzsāk?

Šodien mūsu audžumeitiņai ir svētki – viņai paliek 5 mēneši! Svētki arī mums – jo tieši pirms trīs nedēļām viņa pārradās mūsu mājās.