Mēs uzticamies Bībelei kā augstākajai autoritātei. Svētajos Rakstos Dievs sevi atklāj kā bāreņu aizstāvi, Viņš iestājas par atstumtajiem un neaizsargātajiem.

Tu taču redzi mokas un sūrumu, tu pamani to un ņem savā rokā – tik uz tevi vārgdieņi paļaujas, bāreņu palīgs tik tu!
Psalmi 10:14

Svētajos Rakstos ir atstātas norādes, kā ar mīlestību attiekties pret bērniem – sekojot Jēzus piemēram un atbildot ne tikai uz garīgajām, bet arī fiziskajām vajadzībām. Turklāt nolaidība, vienaldzība, kompetences vai intereses trūkums nedrīkst aizēnot katra bērna individuālās vajadzības.

Un Ķēniņš tiem atbildēs: patiesi es jums saku: visu, ko jūs esat darījuši vienam no šiem maniem vismazākajiem brāļiem, jūs esat man darījuši.
Mateja 25:40

Gan Svētie Raksti, gan sociālās zinātnes apstiprina, ka vislabākā vide bērnam ir droša, pastāvīga ģimene. Tāpēc mēs uzsveram nepieciešamību izglītot un atbalstīt vecākus, lai bērni varētu droši uzaugt savās bioloģiskajās ģimenēs. Tomēr gadījumos, kad vecāki nespēj vai nevēlas atbilstoši rūpēties bērniem, būtiska ir ģimenei pietuvināta, mīloša un zinoša ārpusģimenes aprūpe (adopcija, audžuģimene, aizbildnība).

Jūs, tēvi, netramdiet savus bērnus, bet audziniet un māciet viņus paklausībā Kungam.
Efeziešiem 6:4

Draudzei ir Dieva uzticēta un sabiedrībai svarīga loma rūpēs par bāreņiem. Vietējā draudze pārzina apkaimes vajadzības un apvieno draudzes locekļus, kuriem katram ir unikāli talanti, spējas un resursi. Savukārt draudzēm apvienojot spēkus vienotā misijā un bagātinoties ar citu draudžu pieredzi, ir iespējams visefektīvāk atsaukties Dieva aicinājumam.

Jūs esat pasaules gaišums; pilsēta, kas stāv kalnā, nevar būt apslēpta. Sveci iededzinājis, neviens to neliek zem pūra, bet lukturī; tad tā spīd visiem, kas ir namā. Tāpat lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs.
Mateja 5:14-16

Svētie Raksti ir piepildīti ar aicinājumu uz sadarbību. Atkal un atkal tiek uzsvērta nepieciešamība citam citu uzklausīt, atbalstīt un cienīt. Dievs apsola sadarbību (vienotību) svētīt ar sava Gara klātbūtni un spēku. Dažādi viedokļi un skatījumi ir neizbēgami un dažkārt pat nepieciešami. Neskatoties uz izaicinājumiem, mēs esam nodevušies cits citu skatīt augstāk kā sevi un kopīgi strādāt, lai katrs bērns piedzīvotu Dieva nezūdošo mīlestību.

Ja nu ir kāds iepriecinājums Kristū, ja kāds mīlestības mierinājums, ja kāda gara sadraudzība, kāda sirsnība vai līdzcietība, tad piepildait manu prieku, turēdamies vienā prātā, lolodami vienu mīlestību, dvēselēs vienoti, ar vienu mērķi, ne strīdēdamies, ne tukšā lielībā, bet pazemībā cits citu uzskatīdami augstāku par sevi, neraudzīdamies katrs uz savām, bet arī uz citu vajadzībām.
Filipiešiem 2:1-4

Nepietiek vien ar labiem nodomiem un līdzjūtību. Rūpēm par traumu piedzīvojušiem, sāpinātiem bērniem nepieciešamas specifiskas zināšanas un prasmes. Mūsu mērķis ir tiekties uz kvalitatīvu, profesionālu aprūpi, kas ir balstīta Svētajos Rakstos, pētījumos, zināšanās un pārbaudītās pieejās.

Ko līdz laba griba, kad nav zināšanas – žiglas kājas noved secen!
Sakāmvārdi 19:2