Ģimeņu atbalsta centra “Tilts” vadītājs
Latvijā ir bērni, kuri nekad nav piedzīvojuši dzimšanas dienas kūku. Bērni, kuri nekad nav dzirdējuši, kā kāds viņus sagaida mājās ar vārdiem: “Es priecājos tevi redzēt.” Ir bērni, kuri bērnudārza koncertā skatās tukšā zālē, jo nav bijis neviena, kuram rūpētu atnāk un paskatīties uz viņa priekšnesumu.
Šie bērni nav kaut kur tālu – viņi ir šeit, Latvijā, un viņu ir daudz vairāk, nekā mēs gribētu atzīt. Saskaņā ar jaunākajiem datiem, bērnunamos Latvijā dzīvo gandrīz 600 bērnu, un šis skaits ir augstākais pēdējo sešu gadu laikā. Vēl daudzi bērni gaida krīzes centros, tā arī nesagaidot ģimenisku vidi. Tajā pašā laikā audžuģimeņu skaits samazinās jau ceturto gadu pēc kārtas.
Situāciju var raksturot tikai vienā veidā – mēs piedzīvojam ārpusģimenes aprūpes sistēmas krīzes padziļināšanos.
Bet šis nav tikai stāsts par skaitļiem. Tas ir stāsts par dzīviem bērniem – par viņu bērnību, par to, par kādu pieaugušo viņi izaugs. Un – galu galā – par to, kādu sabiedrību mēs veidojam.
Mīti un bailes, kas attur ģimenes
Strādājot ar audžuģimenēm ikdienā ”Tilta” komandā, esmu redzējis, kā mainās bērna dzīve, kad viņš nonāk ģimenē. Esmu redzējis arī, kā mainās pieaugušie – viņi kļūst stiprāki, dziļāki, izturīgāki. Taču vēl biežāk es redzu cilvēkus, kuri saka: “Es gribētu, bet man nav spēju. Es nezinu, vai spēšu tikt galā.”
Un es viņiem piekrītu – audžuģimenēs nonāk ļoti dažādi bērni, bet katra no viņiem stāstā ir lielāka vai mazāka trauma. Tāpēc nevienam pieaugušajam vai ģimenei nevajadzētu palikt vienam bez profesionāla atbalsta un zināšanām ikdienas dzīvē ar traumatizētu bērnu. Un šeit es ar pārliecību varu teikt – Latvijā jau šobrīd ir sistēma, kas atbalsta audžuģimenes. Ir profesionāli sociālie darbinieki, psihologi, apmācību programmas un pieredzes grupas. Piemēram, “Tilta” komandā mēs katru dienu atbalstām ģimenes – sākumā sagatavojam un apmācām, tad novērtējam, vēlāk – sniedzam konsultācijas, organizējam supervīzijas, vienkārši esam klāt, kad ir vajadzība pēc sarunas vai konkrētas situācijas vadības.
Piemēram, Inese un Andris – pāris no Jelgavas – pirmo reizi ar mums sazinājās, kad viņiem bija bail. Viņi vēlējās kļūt par audžuģimeni, bet baidījās no bērna sarežģītās pieredzes, emocionālajām grūtībām, no šķiršanās, kas var sekot. Šodien viņi rūpējas par diviem bērniem – un regulāri palīdz citiem, kas tikai domā spert šo soli. Ne tāpēc, ka viss būtu viegli, bet tāpēc, ka ir atbalsts.
Jā – šī sistēma ir pieejama ikvienai esošajai un topošajai audžuģimenei. Jā – to lielākoties veido un uztur nevalstiskās organizācijas, kuras pārņem un izmanto labāko pasaules pieredzi un ekspertu sagatavošanas sistēmas, pierādītas metodes un prakses audžuģimeņu sagatavošanā un atbalstā. Un jā – lai uzturētu šo sistēmu, mēs veidojam informatīvās un ziedojumu kampaņas. Tātad kā šajā Mātes dienas nedēļā – “Palīdzi atrast mammu”.
Kāpēc šobrīd?
Mēs Latvijas Kristīgajā aliansē bāreņiem uzsākam kampaņu “Palīdzi atrast mammu!”, jo ir pienācis brīdis skaļi pateikt – mums ir vajadzīgas ģimenes, kas ir gatavas pieņemt bērnus, kuriem nav bijis savas mammas vai tēta. Un mums ir vajadzīgi cilvēki, kas atbalsta šīs ģimenes. Ne visi var kļūt par audžuvecākiem. Bet ikviens var kļūt par daļu no risinājuma – ziedojot, palīdzot, uzmundrinot, kļūstot par brīvprātīgo, izplatot informāciju. Audžuvecāki arī ir cilvēki. Viņi izdeg, šaubās, nogurst. Un viņiem ir vajadzīga sabiedrība, kas nevis nosoda, bet pasaka: “Tu dari neticami svarīgu darbu. Mēs esam tev līdzās.” Šajā akcijā šis atbalsts ir gluži praktisks – ziedojums tam, lai varam nodrošināt grupu darbu, individuālas konsultācijas, psihologu un sociālo darbinieku iesaisti.
Cerība joprojām ir
Es zinu, ka daudzi bērnu sociālās aprūpes jomā strādājošie, ir atmetuši cerību par Latviju bez bērnunamiem. Bet es neesmu. Mums ir profesionāļi, ir ģimenes ar lielām sirdīm, ir organizācijas, kas strādā. Vienīgais, kas pietrūkst – sabiedrības ticība un iesaistīšanās.
Tāpēc šajā Mātes dienas nedēļā mans aicinājums ir vienkāršs: Palīdzi bērnam atrast mammu. Un, ja pats nevari kļūt par mammu vai tēti, palīdzi tiem, kas to dara.
Jo nav neviena bērna, kas nebūtu pelnījis piedzīvot siltu vakaru ar kādu, kas viņu mīl. Nav neviena bērna, kam nevajadzētu būt vietai, kur viņš jūtas mājās.
Vairāk par kampaņu un iespējām iesaistīties lasī mūsu rakstā Palīdzi atrast mammu!
